Jurdžs par atgriešanos Latvijā, 2. Bundeslīgu, izlases treneri Cīrki un neskaidro nākotni

22/04/2020

No Vācijas Latvijā šonedēļ veiksmīgi atgriezies Latvijas izlases handbolists Aivis Jurdžs, kurš sezonas otro daļu pavadīja Vācijas 2. Bundeslīgas klubā "TW Emstedetten". Klubā, kuru vada nesen par Latvijas izlases galveno treneri nozīmētais Ārons Cīrke. Sarunā ar Latvijas Handbola federāciju (LHF) Aivis stāsta par interesanto atgriešanos Latvijā, čempionāta līmeni 2. Bundeslīgā, treneri Cīrki, kā arī ielūkojas neskaidrajā nākotnē. 

Šonedēļ Vācijā oficiāli paziņoja, ka handbolā šosezon neturpināsies ne 1., ne 2. Bundeslīga, pie tam no čempionāta galarezultātā uz zemāku līgu neizkrita ne viena, ne otra turnīra komandas. "TW Emsdetten" šī nebija laba sezona, un komanda 18 komandu konkurencē ar 24 spēlēs izcīnītiem 15 punktiem ierindojās 17. vietā. Koronavīrusa izplatības dēļ uzlabot savas pozīcijas "Emsdetten" nevarēja, un pēdējās nedēļās daudziem spēlētājiem vairāk bija jādomā par to, kā tikt mājās. 

Interesants ceļš uz Latviju bija arī Aivim. "No Emsdetenes bija jādodas uz 600 kilometru tālo ostas pilsētu Sasnicu, kur tālāk bija paredzēts prāmis līdz Igaunijai. Par šādu iespēju uzzināju gan lasot piedāvājumus Facebook grupā, kas ir izveidota latviešiem Vācijā, gan zvanot uz vēstniecību. Ar prāmi uz Sasnicu varēju tikt tikai tad, ja man ir mašīna. Bet mašīnas man nebija. Tāpēc nākamais solis bija iegādāties mašīnu. Vajadzēja piereģistrēt, bet arī tas nebija viegli izdarāms, taču, par laimi, izdevās to izdarīt laicīgi. Kopā ar igauni devāmies uz Sasnicu, lai no turienes dotos uz Tallinu. Interesanti, ka biļete bija līdz Paldiski, bet beigās prāmis devās līdz pat Tallinai, kas bija trīs stundas ilgāk. Pēc tam no Tallinas vairs nebija problēmu tikt uz Latviju."

Klubs šajā situācijā bija pretīmnākošs. "Skaidrs, ka šādu braucienu mājās nevar saplānot vienā dienā. Kluba vadība jau kādu nedēļu iepriekš bija pārliecināta uz 99,9%, kas čempionāts vairs neatsāksies, un nav jēgas turēt spēlētājus Vācijā. Vakar oficiāli tas arī tika paziņots."

"Mērķis ir izpildīts [smejas]! 2. Bundeslīgā komanda vietu saglabāja. Grūti kopumā vērtēt sezonu. Bija daudz traumēto spēlētāju. Ziemas periodā nebija arī nopietna sagatavošanās darba. Galvenais treneris Daniels Kubešs paralēli vadīja arī Čehijas izlasi. Teikšu godīgi, ka komanda izskatījās diezgan bēdīgi. Pakāpeniski spējām uzlabot savu spēli, bet tad notraumējās vienīgais kreilis labā insaida pozīcijā. Protams, slikti, ka sezona beidzās, bet komanda savu vietu līgā saglabāja. Jāsaka, ka treniņapstākļi 2. Bundeslīgā bija ļoti profesionāli. Jāatzīmē, ka starp augšgala un apakšgala komandām realitātē līmenī atšķirība ir minimāla. Neko nevar paredzēt. Tāpēc čempionāts ir interesants. Liekas, ka pastarīte dodas pie izteiktas favorītes, bet beigās skaties uz rezultātu, sēdi un brīnies. Turnīra tabula neko nenosaka."

Aivis klubā strādāja plecu pie pleca ar pašreizējo Latvijas izlases galveno treneri vācieti Āronu Cīrki, par kuru pastāstīja vairāk. "Es ierados pirms Ārona. Tad vēl ar komandu strādāja čehs, bet viņa krēsls šūpojās. Kluba vadība saprata, ka kaut kas ir jāmaina. Ārons Vācijā nav nezināms cilvēks. Gan kā spēlētājs, gan kā treneris. Man kā treneris viņš patīk. Es teiktu, ka viņš ir vairāk mierīgs, taču vajadzības gadījumā var pateikt arī skarbāku vārdu. Daudz nemaz nesanāca patrenēties viņa vadībā, taču treniņi bija strukturēti. Ārons nav tirāns. Runājot par Ārona kļūšanu par izlases treneri, man ar to nebija darīšanas. Kad Ārons ieradās Emsdetenē, vienošanās lielā mērā jau bija panākta. Varu teikt, ka viņam noteikti piemīt īpaša aura, kas ir vajadzīga darbam ar izlasi. Pats ir spēlējis gan izlasē, gan kopumā augstā līmenī. Tādus trenerus spēlētāji arī klausa."

"Tagad pats pašizolējos. Vēl 11 dienas sanāk. Es regulāri pats kaut ko daru. Vācijā principā dzīvoju meža vidū, varēju skriet un visādi citādi sevi nodarbināt. Tagad Latvijā turpinu darīt to pašu. Tagad arī izlases fiziskās sagatavotības treneris Ēriks Visockis ķersies klāt," par pašreizējo situāciju stāsta Jurdžs.

"Izlase? Mums šonedēļ "Zoom" platformā bija konferences zvans. Bet ir grūti, kad nezini, kam gatavojies. Ja būtu zināmi datumi, tad būtu citādāk. Protams, tāpat trenējos un ķermenis ir nodarbināts. Tagad neko nevar prognozēt. Nav skaidrības, būs pasaules čempionāts, nebūs, kad būs...Kad būs skaidrība, tad arī varēs kaut ko plānot vairāk. Par jauno sezonu neesmu domājis. Jaunāks nepalieku," noslēgumā piebilst 36 gadus vecais handbolists. 

Handbolam Jurdžs pievērsās tikai 19 gadu vecumā, taču milzīgās darba spējas un spēcīgais raksturs Aivim dažu gadu laikā ļāva nokļūt starp Latvijas nacionālās izlases kandidātiem. Līdz 2009. gadam Aivis pārstāvēja Latvijas vadošo tā laika handbola klubu "ASK/AB.LV". 2009. gadā Jurdžs devās leģionāra gaitās un kļuva par Vācijas Bundeslīgas kluba "TSV Hannover-Burgdorf" spēlētaju. Šīs Vācijas pilsētas komandā Jurdžs spēlēja no 2009. līdz 2013. gadam. No 2013. līdz 2015. gadam latviešu handbolists pārstāvēja citu Vācijas komandu "ThSV Eisenach".

Pēc tam Vācijā par Latvijas izlases spēlētāja mājvietu kļuva cita Vācijas Bundeslīgas komanda "DHfK Leipzig", kur Jurdžs kļuva par vienu no iemīļotākajiem līdzjutēju spēlētājiem. Jurdžs ieguva iesauku "Maximus", visu gadu laikā Leipcigā demonstrējot nepiekāpīgu un pašaizliedzīgu spēli. Pēc 2017./2018. gada sezonas handbolists jau plānoja atgriezties Latvijā, taču atkal vienojās ar Leipcigu. Pēc iepriekšējās sezonas Leipciga no Aivja īpaši atvadījās, un Aivis pusgadu pirms Eiropas čempionāta finālturnīrā nolēma pavadīt Latvijas čempiones "Tenax Dobele" rindās, taču jau pēc Eiropas čempionāta Jurdžs atgriezās Vācijā.