Sarunā ar Latvijas Handbola federāciju (LHF) uz aizvadīto sezonu atskatās SynotTip handbola Virslīgas vērtīgākais spēlētājs, "Tenax Dobele" komandas līderis, Māris Veršakovs, kurš atzīmēja vairākus spilgtus momentus, taču neslēpa arī vilšanos par to, kā sezona bija jānoslēdz.

"Pēcgarša ir kā pēc nepadarīta darba. Kaut kas pietrūka…"Play-off", emocijas, kaut kā izcīnīšana. Tas būtu bijis ķirsītis uz tortes. Atmiņā kopā ar "Tenax" visvairāk paliks uzvara pret somu "Cocks". Vispār Baltijas līgas spēles patika. Arī pret to pašu "Polva Serviti", ar vieniem vārtiem uzvarējām. Ar Klaipēdu labi spēlējām. Arī Eiropas kausu spēle Rumānijā, kur izdevās nospēlēt neizšķirti. Un, protams, Eiropas čempionāta finālturnīrs kopā ar Latvijas izlasi. Tas ir spilgtākais, ko atcerēšos no šīs sezonas," uz paveikto aizvadītajā sezonā atskatās Māris Veršakovs. 

Dobeles handbols šosezon pēc padsmit gadu pārtraukuma atgriezās Eiropas kausos. "Challange Cup" turnīrā Dobele 1/32 finālā pieveica Luksemburgas "Dudelange", bet 1/16 finālā divu spēļu summā tikai ar trim vārtiem piekāpās rumāņu "Potaissa Turda". "Pret rumāņiem pietrūka nogulētās pirmās desmit minūtes pirmajā spēlē. Varbūt nedaudz nenovērtējām paši sevi. Video skatījāmies, varbūt par daudz gatavojāmies. Neizdevās pirmās desmit minūtes. Pēc tam analizējām un sapratām, ka ar viņiem var spēlēt. Viesos izdevās neizšķirti nospēlēt. "Challange Cup" noteikti ir turnīrs, kurā Dobele var spēlēt. Ir varbūt kāda nedaudz stiprāka komanda, bet ar visiem var spēlēt. Baltijas līgā bija sajūta, ka ar visiem esam gatavi cīnīties. Arī pret Minsku bijām vadībā, bet beigās savu kļūdu dēļ zaudējām. Arī "Cocks", ukraiņu ZTR. Bija sajūta, ka esam piederīgi šajā sabiedrībā," par starptautisko spēļu līmeni stāsta Veršakovs. 

Pieredzes bagātais handbolists arī atklāti komentēja komandas emocijas pēc tam, kad tika pieņemti lēmumi pārtraukt gan Latvijas čempionātu, gan Baltijas līgu. "Mierīgi uz to nereaģējām. Komanda bija neapmierināta. Par to, ka nevar normāli noslēgt sezonu. Protams, grūti tur kaut ko bija izdarīt, ņemot vērā vīrusa izplatību. Tomēr visi cerēja, ka vietu sadalījums tiks noteikts. Uz to cerējām gan Baltijā, gan Latvijā. Pašam arī bija svarīgi normāli noslēgt sezonu, lai nav kaut kāds atslābums. Trenējos līdz galam. Maijā tagad ir mazāk treniņu kā citus gadus. Martā, aprīlī trenējos četras reizes nedēļā. Krosi, fiziskā sagatavotība. Protams, bez bumbām un neejot zālē. Tādā režīmā trenējos divus mēnešus. Domāju, ka jūnijā atpūtīšos. Psiholoģiski bija grūti. Nevari satikt cilvēkus, parunāties, iegūt šāda veida emocijas. Bija nedaudz ieslodzījuma sajūta. Ceru, ka trakākais ir galā un jauno sezonu sāksim laicīgi."

"Šajā laikā izdevās izdarīt daudzas lietas, ko sezonas gaitā paveikt nebija iespējams. Viens no maniem hobijiem ir iet pārgājienos. Daudz biju pie dabas, izbaudīju citus sporta veidus, novusu uzspēlēju, pagalmā basketbolu. Darīju daudzas lietas, ko man patīk darīt, bet sezonas gaitā tām īsti laika nav," Māris komentē, kā pavadīja laiku bez handbola spēlēšanas. Par nākamo sezonu simtprocentīgas skaidrības Veršakovam šobrīd neesot. "Tenax Dobele" treniņus plāno atsākt jūlijā, bet šobrīd vēl esot jāsagaida skaidrāks redzējums, kā izskatīsies Baltijas līgas turnīrs, tāpat arī par dalību Eiropas kausos pilnīgas skaidrības vēl neesot. 

"Vērtīgākā spēlētāja balva? Man personīgi tieši novērtējums savās mājās ir svarīgāks par kaut kādām balvām ārzemēs. Tas ir novērtējums no saviem cilvēkiem. Ja ņemam komandas spēli, tad sniegums bija labs. Spēle uzlabojās visas sezonas gaitā. Rīgas čempionātā zaudējām finālā, varbūt pat bija kāda bedre, bet pakāpeniski atradām sevi un progresējām. Līmeni noturējām. Līdz pat vīrusam redzēju, ka visu laiku progresējām. Nebija dienas vai spēles, kad būtu lielas bedres. Bija patīkami, ka augām. Redzēs, kā būs nākamajā sezonā. Solās, ka kodols paliks, vēl kāds varētu nākt klāt. Savu sniegumu ir grūti vērtēt. Jāprasa kādam citam, kā es spēlēju. Pašam likās, ka bija normāli. Lielākoties bija okey. Par MVP balvu lielā mērā man jāpasakās arī draudzenei Ditai Rozenbergai, kura visas sezonas gaitā mani atbalstīja. Arī, kad bija grūti, neļāva nokārt galvu, uzmundrināja un iedrošināja. Noteikti arī otrai pusītei pienākas daļa no šīs balvas," noslēgumā piebilst Māris.