Divas olimpiskās spēles un olimpisko spēļu alternatīvais turnīrs, seši pasaules čempionāti, četras Eiropas kausu finālspēles, Dānijas un pasaules izlašu spēle, neskaitāmas spēles „uz dzīvību un nāvi” PSRS čempionātos, Eiropas kausu izcīņās, pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs – tie ir tikai galvenie fakti no Jāņa Ķuzuļa rokasbumbas tiesneša karjeras. Šodien Latvijas handbola leģenda svin 85. dzimšanas dienu.

Jāņa Ķuzuļa vārds rokasbumbas tiesāšanā nesaraujami saistīts ar Andri Vītolu. “Pirmais pāris” – tā savulaik nosaucu rakstu pa viņiem grāmatā, kas tika izdota pirms Latvijas handbola 50. gadadienas (grāmata, starp citu, bija Jāņa ideja un viņš pats arī veica lielu darbu tās tapšanā). Abi viņi savulaik diezgan labi spēlēja rokasbumbu.

Jānis piedalījās divos PSRS čempionātos (pirmo reizi, būdams dienestā, Maskavas kara apgabala komandā), spēlēja “Daugavas” meistarkomandā. Savukārt Andris divreiz bija Latvijas čempions RPI sastāvā. Viņi bija labi spēlētāji, taču nebija abi apveltīti ar tādām dotībām, lai kaut ko lielu sasniegtu kā spēlētāji, toties abiem bija lieliska spēles izpratne un – kā jau tas nereti sportā notiek – abi izvēlējās smago tiesneša arodu, lai paliktu sev iecienītajā rokasbumbā. Andris, kā gados vecākais, sāka tiesāt agrāk (viņš tiesāja, bet Jānis vēl spēlēja), bet tad viņam sekoja Jānis.

Kas ir rokasbumba – par to Rīgas celtniecības tehnikuma studentam Jānim Ķuzulim nebija priekšstata. Tieši tāpat, kā pārējiem studentiem, taču no sporta biedrības “Daugava” pienāca nolikums par rokasbumbas 7:7 Rīgas atklāto čempionātu. Tas bija 1958. gada maijā. Sporta skolotājs Neimanis ieteica izveidot komandu. Jānis spēlēja basketbolu un basketbolisti arī izveidoja komandu, paši izveidoja laukumu, dabūja spēles noteikumus, laukuma zīmējumu un izveidoja arī laukumu. Arī vārtus dabūja. Tehnikuma komanda Rīgas atklātajā čempionātā ieņēma otro vietu. Iepazīšanās ar rokasbumbu jeb handbolu bija notikusi.

Spēles Jānis tiesāja vēl armijā, tad arī Latvijas čempionātā, taču tā vēl nebija nopietna pievēršanās tiesāšanai. Nopietni to sākt darīt ieteica Nils Grasis. No Latvijas vajadzēja vienu tiesnesi PSRS čempionāta II grupas spēlēs Šahtu pilsētā (Rostovas apgabals) un Jānis Ķuzulis turp arī devās. Toreiz handbolā tiesāja pa vienam, bet vēl pa vienam tiesnesim ar karodziņu bija pie vārtiem un tie tikai sekoja vārtu guvumam, kā arī sekoja tam, vai spēlētājs ir vai nav uzkāpis 6 m aizsardzības zonas līnijai.

Pāri sāka tiesāt 1968. gadā un Ķuzulis ar Vītolu ātri kļuva par vienu no labākajiem tiesnešu pāriem PSRS. Viņi būtu, visticamāk, tikuši jau uz 1972. gada olimpiskajām spēlēm Minhenē, kur rokasbumba 7:7 pirmo reizi tika iekļauta olimpiskajā programmā, taču nedaudz par vēlu saņēma starptautisko tiesnešu kategoriju. Daudzi treneri ir atklāti teikuši: „Ja tiesā Ķuzulis un Vītols, tad esmu mierīgs. Tad man atliek uztraukties tikai par paša komandu un pretinieku nevis par tiesāšanu.” Pats to savulaik PSRS čempionātā tā saukto sabraukuma spēļu laikā ne reizi vien esmu dzirdējis.

PSRS čempionātos viņi tiesāja visus tā sauktos „asinsmačus”, bet uz ārzemēm kādu laiku vēl brauca vecie tiesneši, jo viss notika „pēc izdienes”. Liepājas apkaimē dzimušais un vēlāk uz Lietuvu pārbraukušais Jānis Grīnbergs Starptautiskajā handbola federācijā (IHF) nodarbojās ar tiesnešu skološanu un nozīmēšanu un viņš sāka veidot un gatavot jaunus tiesnešu pārus un tieši viņu – Jāni Grīnbergu – Ķuzulis uzskata par savu treneri un lielāko skolotāju.

Andris, kā gados vecākais, ātrāk sāka tiesāt un ātrāk beidza, bet Jānis pēc tam PSRS čempionātos tiesāja kopā ar Viesturu Strautnieku, savukārt starptautiskajās spēlēs ar Taranuhinu, Maļausku un Daneliju. Gan Vītols, gan Ķuzulis bija EHF delegāti izlašu kvalifikācijas spēlēs un Eiropas kausu spēlēs. Jānis – līdz 2009. gadam ieskaitot. Savulaik IHF darba valoda bija vācu valoda un Jānis to 8 mēnešos pašmācības ceļā iemācījās tik labi, ka nereti pat izpalīdzēja kolēģiem un treneriem tulka lomā.

Celtniecības tehnikumā gūtās zināšanās tika liktas lietā pēc dienesta – toreizējā “Sarkanā zvaigzne” piedāvāja vietu kopmītnē un Jānis desmit gadus bija celtniecības meistars, bet tad bija remontceltniecības ceha vadītājs. Papildus spēlēja un vēlāk tiesāja rokasbumbu.

Gunārs Priede uzaicināja Jāni strādāt Rakstnieku savienībā, kur viņš nostrādāja 30 gadus. “Man ir tikai divas darba vietas,” saka Jānis Ķuzulis. Rokasbumbu par trešo Jāņa darba vietu nosaukt neceļas roka, jo tas bija un ir kaut kas daudz vairāk. Rokasbumbā aizvadīts 51 gads, Jānis Ķuzulis ir bijis spēlētājs, tiesnesis, spēļu inspektors, Latvijas handbola federācijas loceklis un četrus gadus arī federācijas prezidents.

1991. gada 17. novembrī Berlīnē tika dibināta Eiropas handbola federācija un Latviju tajā pārstāvēja Jānis Ķuzulis.

Pašreiz Jānis Ķuzulis kopā ar dzīvesbiedri Māru Zālīti dzīvo Tukuma novada Sēmes pagastā.
Lai laba veselība un jautra jubileja kopā ar vistuvākajiem cilvēkiem!

Informāciju sagatavoja: Anatolijs Kreipāns