Profesionāli sportisti un zīdainītis Itālijā

29.08.2021 17:56

Māris Veršakovs pagājušo sezonu aizvadīja ZRHK Tenax Dobele sastāvā, viņš ar komandu kļuva ne tikai par Latvijas čempioniem, bet pats Māris tika atzīts par sezonas vērtīgāko spēlētāju. Visas sezonas laikā Veršakovs iespēja gūt 111 vārtus. Tomēr vasaras otrajā pusē kļuva zināms, ka Māris nākamo sezonu aizvadīs Itālijā (Rubieras “Pallamano Secchia”), kas interesanti, Itālijā savu basketbolistes karjeru (Chemco Puianello), pēc nelielas pauzes, turpinās arī viņa dzīves biedre Dita Rozenberga. Vēl interesantāks ir fakts, ka Māris ar Ditu tikai pavasarī kļuva par vecākiem meitiņai Emmai, un nu abiem jāapvieno profesionālu sportistu un vecāku loma ārpus Latvijas teritorijas.

Pastāsti par jūsu abu līdzšinējo karjeru?
– Es 12 gadus nospēlēju Vācijā gan 1., 2., gan 3. līgā. Pirms tam Latvijā aizvadīju pāris gadus ASK komandas rindās, savukārt pēc Vācijas spēlēju dzimtās Dobeles – ZRHK Tenax Dobele sastāvā. Tāpat esmu vienmēr pēc iespējām spēlējis Latvijas izlasē un viens no spilgtākajiem notikumiem ir piedalīšanās 2020. gada Eiropas čempionātā. Dita ir spēlējusi Beļģijā, Polijā un Latvijā, kur visās valstīs komandas spēlēja arī sieviešu Eirolīgā, tāpat jau izmēģinājusi spēkus Itālijas augstākajā līgā. Izlašu līmenī, Latvijas izlases sastāvā piedalījusies vairākos Eiropas čempionātos, kā arī Pasaules čempionātā.

Māri, kāda bija Tava atgriešanās no Vācijas? Vai ir kaut kas, kas Tev no Vācijas pietrūka?
– Atgriešanās, protams, ka bija patīkama. Mājās atgriezties vienmēr ir patīkami, varēju satikt visus radus, draugus, šos divus gadus Latvijā tiešām izbaudīju. Bet savā ziņā vienmēr paturēju prātā to, ka, ja man būs kāds labs piedāvājums, man jābūt gatavam atkal aizbraukt no mājām. Bet noteikti uz Vāciju vairs atpakaļ nebrauktu. Par to, kas man pietrūka, ja godīgi nekas, ja nu vienīgi saulītes, jo, protams, ka Vācijas dienvidos (kur Māris arī aizvadīja pēdējās sezonas) tā ir vairāk nekā pie mums. Kādā momentā varbūt kaut ko no ēdieniem sagribējās. Protams, draugi, komandas biedri, ar kuriem daudz laika kopā pavadīts, bet kontakts ar viņiem vēl aizvien ir, atšķirība vienīgi tajā, ka komunicējam attālināti.

Kāds ir Tavs un Ditas iepazīšanās stāsts?
– Patiesībā pavisam vienkārši – mani draugi izrādījās viņas draugi, viņi mūs “saveda” kopā, un tālāk jau viss aizgāja savu gaitu.

Kurš kuram devās līdzi uz Itāliju – Tu Ditai vai Dita Tev?
– Bija jau jūlija vidus, kad nāca piedāvājums no mana aģenta par Itāliju. Tā kā sanāk, ka man pirmajam bija piedāvājums un pēc tam piemeklējām Ditai kaut ko pēc iespējas tuvāk man. Situācija bija tāda, ka tas notika diez gan vēlu, jo jūlijā komandas jau gatavojas sezonai, es arī to darīju “Tenax” sastāvā, domājām jau par jauno sezonu, kur un kā iekārtot dzīvi Latvijā, lai visiem ērti. Un, tad diez gan negaidīti nāca Itālijas piedāvājums, kuru arī apsvērām un sapratām, ka, tas ir mums. Pēc divām nedēļām jau bijām ceļā uz Itāliju. Viss notika ātri, spontāni un veiksmīgi.

Kas bija noteicošie faktori, kādēļ tomēr izlēmāt doties uz Itāliju, ņemot vērā, ka jums ir maza meitiņa?
– Noteikti viens no svarīgākajiem faktoriem ir, tas, ka šajā sezonā abi esam profesionāļi, ka mēs varam būt kopā ar ģimeni, tikties katru dienu un nebūt no rīta līdz vakaram darbā. Protams, arī, tas, ka kamēr meita ir maza, mēs to vēl varam izdarīt, kad nāks skolas laiks, tad būs jādomā par to, ka jānobāzējas vienā vietā. Finansiālais aspekts protams arī nospēlēja lielu lomu, visiem ir skaidrs, ka kā profesionāli spēlētāji mēs abi varam nopelnīt vairāk kā Latvijā. Mums gan Latvijā arī bija iespējas strādāt un turpināt spēlēt, bet šeit mums liels plus šķita tas, ka vairāk būsim kopā un arī varam nopelnīt vairāk.

Kāda būs jūsu ikdiena, kā tiksiet galā ar treniņiem, spēlēm un zīdainīti?
– Tāda arī būs – treniņi, spēles, palīga nāks auklīte, kuru nodrošinās Ditas klubs. Emma dosies mammai līdz uz zāli, uz treniņiem un tur viņu pieskatīs auklīte. Tāpat dienās, kad man būs brīvs, palīgā došos es. Tieši tāpat ir ar spēlēm, ja man nebūs iespēja, palīgā nāks auklīte. Mēs visu “samenidžēsim” un būs labi.

Pēdējos gadus bieži izskan, ka šī esot Tava kārtējā pēdējā sezona, kura beigās izrādās, ka nav Tava pēdējā sezona? Kā tad īsti ir, kādi ir Tavi handbola plāni?
– Diez kurš tā ir teicis, interesanti (smejas). Nē, pat ja būtu palicis Latvijā, domāju, ka vēl noteikti 2-3 sezonas spēlēšu. Tas ir par klubu karjeru, bet, ja esam aizskāruši šo tēmu, tad par Latvijas izlasi ir pilnīgi kaut kas cits. Par 100 -120 % varu teikt, ka šī būs mana pēdējā sezona izlases sastāvā. Centīšos palīdzēt, cik iespējams, jāskatās, kā ar veselību, kā ar laikiem, kā viss sakritīs. Vēl par klubu karjeru varu pateikt, ka noteikti beigšu spēlēt Itālijā, ja pēc šīs sezonas būs piedāvājums Itālijā turpināšu spēlēt, ja nē, tad skaidrs, ka mana karjera būs beigusies. Latvijā atgriezīšos, lai strādātu, handbolu paralēli vairs nespēlēšu, bet iespējams handbolā darbošos kādā citā ampluā. Laiks radīs.

Kāda ir divu sportistu kopdzīvē, vai dažreiz nešķiet, ka sports ir par daudz?
– Mēs esam sportistu ģimene un tā, tas paliks līdz mūža beigām. Man ir vienmēr paticis sportot, kustēties. Bet neesmu no tiem sportistiem, kuram patīk sportu skatīties pa TV. Man patīk pašām būt aktīvam, bet ne visu dienu pa TV sekot līdzi sporta notikumiem, līdz ar to nav tā, ka sports ir mūsu dzīvē visu laiku. To, ka pēc aktīvās sporta karjeras beigām mūsu dzīvē paliks sports, par to mēs esam droši – skriešana, fitness jebkas. Mums abiem patīk skriet, varam skriet kilometriem tālu, tas ir forši. Bet mums patīk arī kultūra, muzeju apmeklēšana, ceļošana – citu kultūru iepazīšana. Tāpat mums abiem patīk būt pie jūras, vienalga skriet krosiņu, pastaigāties, vai pasēdēt un pabaudīt laiku kopā. Bet mums nesagādā problēmas arī pasēdēt mierīgi mājās, pasūtīt picu un atslēgties no jebkādā sporta.

Ko jūs vēlētos darīt pēc sportistu karjeras beigām?
– Jā, jāstrādā būs noteikti, es labprāt vēlētos palikt masiera/fizioterapeita jomā, jo tā ir lieta, ko gadu gadiem esmu gan redzējis, gan darījis sportā, bet, ja būs kāds cits piedāvājums, kādā citā jomā, tad esmu gatavs pamēģināt ko citu. Tieši tāpat arī Ditai, jāskatās pēc situācijas.Bet līdz tam mums vēl laiks. Mūsu dzīvē noteikti paliks sports un ceļošana.