Autors:Anatolijs Kreipāns

Savulaik viens no labākajiem līnijas spēlētājiem Latvijas handbolā Valdis Labanovskis jau kopš 2015. gada marta beigām nav Latvijas izlases galvenais treneris, taču viņš joprojām ir treneris – galvenā trenera vācieša Franka Bergemana asistents vienā no spēcīgākajām Austrijas komandām “Sparkasse Schwatz Handball Tirol”.

Tieši Valdis Labanovskis savulaik stājās Latvijas izlases galvenā trenera lomā pēc tās ilggadējā galvenā trenera Andra Gulbja, kas jau vien nebija vienkārši un bija izaicinājums. Tieši Valda vadībā Latvijas izlase uzvarēja 2012. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas pirmajā posmā Tbilisi un kopš tā laika allaž spēlēja Eiropas čempionātu kvalifikācijas pamatturnīros. Pēdējais turnīrs Latvijas izlases galvenā trenera lomā bija 2015. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrs – uzvarām Portugālē un mājās pret Igauniju sekoja četri zaudējumi pēc kārtas… Pieļauju, ka daudzi nav redzējuši Valdi spēlējam ne Rīgas “Celtnieka” junioru komandā, ne meistarkomandā, ne Bauskas “A & T”, ne RVR/UV “Centrs” (ar visām šīm komandām viņš bija arī Latvijas čempions!), ne Latvijas izlases rindās, tad vismaz īsumā par Valdi ir jāatgādina.

Kārsavietis Valdis Labanovskis handbolu sāka spēlēt dzimtajā pilsētā un no turienes (spēlēja arī Ludzas rajona izlasē) nokļuva arī Murjāņu sporta ģimnāzijā. 80. gadu otrajā pusē no Rīgas “Celtnieka” junioru komandas, kuru trenēja Jānis Vilsons, meistarkomandā ienāca uzreiz vairāki talantīgi handbolisti, kuri vairākus gadus veidoja ne tikai Latvijas spēcīgākās klubu komandas, bet arī izlases kodolu – Aigars Lazdiņš, Jānis Smagars, Uģis Vikštrēmns, Valdis Labanovskis, dvīņubrāļi Ēriks un Artūrs Cjunski, Armands Melderis, Valerijs Proškins… Valdis bija arī PSRS junioru izlasē, bija pussezona Maskavas CSKA dublieru komandā “Iskra” (dienests) kopā ar vēlāko pasaules gada labāko spēlētāju Talantu Duišebajevu. “Celtnieka” meistarkomandā lieliski darbojās saikne Sergejs Demidovs – Valdis Labanovskis, izdevās atgriezties PSRS čempionāta augstākajā līgā, taču beidzās lielā valsts un izjuka tās čempionāts. Bija četri Latvijas čempiona tituli un iekļūšana Eiropas kausu ceturtdaļfinālā ar Baukas “A & T”, bet tad bija četras sezonas vienā no tā laika spēcīgākajām Horvātijas komandām Karlovacā (divreiz iekļuva kausa finālā, bija 2. un 3. vieta čempionātā). Kopš 1999./2000. gada sezonas Valdis ar ģimeni dzīvo Austrijā – vienu sezonu viņš nospēlēja “West-Wien” rindās, bet tad līdz pat karjeras beigām 39 gadu vecumā spēlēja Insbrukas komandā (bija kausa izcīņas finālā un bija 3. vieta čempionātā). Tur Valdis Labanovskis arī sāka trenera karjeru. Pēdējos divus ar pusi gadus Valdis ir galvenā trenera palīgs Švacas komandā “Sparkasse Schwatz Handball Tirol” un galvenais treneris kluba U20 komandā. Dzīvesvieta joprojām ir Tirolē – Hallas pilsētiņā (Hall in Tirol) starp Insbruku un Švacu Pirms kāda laika Valdis bija ieradies uz dažām dienām darīšanās Rīgā un tad arī satikāmies.

“Aizvadītā sezona bija traka – čempionāta pirmo pusi pabeidzām bez zaudējumiem un pirmajā vietā. Tas visiem bija liels pārsteigums un visi gaidīja, cik tālu mēs tiksim. Otro riņķi pabeidzām otrie ar tik pat punktiem, cik bija pirmajai vietai jeb “Fivers WAT Margareten”. Pirmā sešinieka spēlēs četrām komandām bija vienāds punktu skaits un mēs pusfinālā trāpījāmies pret nākamo čempionu “Alpla HC Hard” – pirmajā spēlē viesos zaudējām otrajā papildlaikā ar 31:35, bet otrajā spēlē savā laukumā pirmajā papildlaikā ar 33:34, kaut gan bijām vadībā ar 5-6 vārtu starpību. Var’jām būt arī finālā. Nedaudz pietrūka… Ej sazini, kā viss būtu beidzies, ja daži spēlētāji nebūtu saslimuši ar COVID-19 un vēl labu laiku jutuši slimības sekas, ja nebūtu savainojumu izlases spēlētājiem,” par aizvadīto sezonu saka Valdis Labanovskis.

– Jūsu komandas rindās ir tikai divi leģionāri…
– Var teikt, ka četri – galvenais treneris Franks Bergemans no Vācijas un es… Starp spēlētājiem patiešām tikai divi – Baltkrievijas izlases vārtsargs Aleksejs Kišovs un kreisais insaids Petars Medičs no Horvātijas, kurš Horvātijas izlases sastāvā pirms trim gadiem uzvarēja Vidusjūras spēlēs.

– Cik Švacas komandas handbolistu ir Austrijas izlasē?
– Uz treniņnometnēm un pārbaudes spēlēm aicina vairākus, bet par stabiliem izlases spēlētājiem var saukt divus – saspēles vadītāju Geraldu Caineru un līnijas spēlētāju Baltazaru Huberu, kuri pērn piedalījās arī Eiropas čempionātā.

– Nesen vācu portālā ”handball-world” bija raksts par Švacas komandu un iznāk, ka jaunajā sezonā tās sastāvā nebūs nekādu pārmaiņu…
– Nav iemesla ne ar vienu līgumu pārtraukt vai nepagarināt. Vairākiem spēlētājiem tagad ir labākie gadi viņu karjerā, vairākiem nāk labākie gadi. No vienas puses – labi, ka ir tik stabils sastāvs, no otras – svaigas asinis arī nāk tikai par labu… Varbūt kāds no pašu jaunajiem spēlētājiem ienāks sastāvā un radīs papildus konkurenci. Komandā drīkst būt divi ārzemnieki, bet par katru nākamo jau ir jāmaksā 10 tūkstošus eiro. Tāpēc reti kurā komandā – tikai bāgātākajās – ir trīs vai četri ārzemnieki, bet vairākās – tikai austriešu spēlētāji.

– Švacas komanda ir simtprocentīgi profesionāla komanda?
– Simtprocentīgi nav, jo daži spēlētāji arī strādā, ir studenti, ir spēlētāji, kuri papildus kaut ko dara – piemēram, trenē handbola skolā vai palīdz kluba birojā. Pats arī neesmu tikai handbola treneris, jo pamatdarbs man joprojām ir sociālās apdrošināšanas birojā. Handbolā treniņi ir piecas reizes nedēļā plus spēle. Klāt nāk U20 komanda. Kādreiz – pirms pandēmijas – čempionātā vispirms spēlēja U20 komandas, bet tad lielās komandas. Tagad U20 komandai bija pavisam maz spēļu, jo sacensības ilgu laiku notika tikai virslīgā un 1. līgā. Labākie no U20 komandas trenējas kopā ar galveno komandu. Austrijas klubi nav nabadzīgi, taču tie arī nemētājas ar naudu. Jaunie spēlētāji apzinās, ka blakus ir Vācija, ka viņus pamanīs 1. vai 2. bundeslīgas komandās un tas ir labs stimuls. Viņiem ir arī labi piemēri – Vēbers, Biliks… Nākamsezon virslīgā jeb “spusu LIGA” čempionātā būs nevis desmit, bet 12 komandas un mainīsies ir turnīra formula – būs divi apļi un izlēgšanas spēles. Spēkošanās par iespējami augstāku vietu un par tikšanu astoņniekā solās būt spraiga. Jācer, ka nākamajā sezonā atgriezīsimies “normālās sliedēs” – gan lielā komanda, gan U20 komanda.

– Nākamsezon jums vajadzētu piedalīties Eiropas kausu izcīņā, taču izskatās, ka tur spēlēs cits zaudētājs pusfinālā – “Erber UHK Krems”…
– Tā izskatās. Kremzas komanda sezonas galīgajā turnīra tabulā ir trešā, jo tā bija pirmajā vietā pirmā sešinieka turnīrā jeb tā sauktajā Bonus-Runde turnīrā, bet mēs starp četrām komandām ar vienādu punktu skaitu bijām trešie. Būs mums papildus stimuls nākamsezon tikt vēl augstāk…